Valsts Pašaizsardzības komisija

Liepājas rajona milicijas darbinieki Rīgā. Leonīda Brunšteina kino kadrs. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.

Ogres rajona milicijas darbinieki Rīgā. Leonīda Brušteina kino kadrs. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.

Bauskas milicijas darbinieki, kuri aizstāvēja LR Iekšlietu ministriju 20. janvārī 1991. gada martā intervijas Arnim Akmeņlaukam laikā. Arņa Akmeņlauka kino kadrs. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.

Nocietinājums izbūvēts pie ieejas Radio mājā Doma laukumā. Ilgvara Gradovska foto. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.

Barikādes būvniecība pie Augstākas padomes no LR Celtniecības ministra A. Prūša sagādātiem betona pamatu blokiem. Ilgvara Gradovska foto. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.

Dzelzsbetona paneļu un dzeloņdrāts nocietinājums Zaķusalā pie TV torņa. Ilgvara Gradovska foto. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.


Valsts Pašaizsardzības komisija

Decentralizētai barikāžu vadībai bija savas priekšrocības, it īpaši sākotnējā posmā, kas ļāva ātri un pretiniekam neizprotami tās izveidot. Vēlāk parādījās trūkumi, kas izpaudās dažādu vadības štābu pretrunīgos rīkojumos, brīžiem haotiskā rīcībā. Ar mērķi izveidot vienotu barikāžu vadību, novēršot nesaskaņotu rīcību, LR Augstākā padome 18. janvārī izveido vienotu Valsts pašaizsardzības komisiju. Tās sastāvā ietilpst A.Gorbunovs, I.Godmanis, R.Ražuks, J.Dinevičs un A.lnkulis. Visiem barikāžu aizsardzības štābiem bija tai jāpakļaujas. Līdz 1. februārim bija jāizveido Valsts pašaizsardzības departaments, kas veiktu stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. Komisija lēma tuvāko 2-3 dienu laikā atbrīvot ielas un tiltus no lieljaudas tehnikas un improvizētām barikādēm, aizvietojot tās ar dzelzsbetona konstrukcijām. Valsts pašaizsardzības komisija pieņem svarīgus lēmumus par to, kā visefektīvāk izmantot aizsardzībai tos dažus simtus automātu, kas bija Iekšlietu ministrijas rīcībā, par nepieciešamību aicināt brīvprātīgos lauku rajonu milicijas darbiniekus uz Rīgu sargāt stratēģiski svarīgos objektus.