Pirmās domas par stratēģiski svarīgu objektu aizsardzību

1990. gada 15. maija Latvijas Tautas frontes Domes valdes paziņojums. LNVM nodaļas Tautas frontes muzeja krājums.

Interfrontes, armijas virsnieku un citu Latvijas neatkarības pretinieku pūlis Jēkaba ielā laužas LR Augstākajā padomē. Milicijas darbinieki un brīvprātīgie kārtības sargi ar grūtībām to notur. Aivara Vegnera foto. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.

LR Augstākās padomes deputāti Ilmārs Geige, Ivars Krastiņš (kreisajā pusē), Pēteris Laķis (labajā pusē) un jaunieši — brīvprātīgie kārtības sargi neļauj armijas virsniekiem virzīties uz Augstākās padomes pusi. Aivara Vegnera foto. 1991. gada barikāžu muzeja krājums.


Pirmās domas par stratēģiski svarīgu objektu aizsardzību

Latvijas Tautas frontes lēmumi 1990. gada maijā

Pēc 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, 14. un 15. maijā notiek PSRS militārpersonu un civilo “Interfrontes” atbalstītāju grupu mēģinājums vardarbīgi ielauzties Augstākās padomes ēkā un to ieņemt. Pēc šī incidenta LTF Domes valde paziņo, ka gadījumā, ja atkārtosies uzbrukumi parlamentam, LTF patur tiesības lūgt savus simtus tūkstošus piekritējus Rīgā un republikā aizsargāt likumīgi ievēlēto Augstāko padomi. LTF brīdina, ka pārmaiņu pretinieku vardarbīga rīcība var piespiest reģionālās frontes nodaļas sākt veidot pašaizsardzības vienības.
Pastiprinoties militārā apvērsuma draudiem, tiek runāts par aizsardzības un pretestības sistēmas organizāciju. 1990. gada vasarā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības komisiju tikšanās reizē Lietuvas Augstākās Padomes deputāts Audrius Butkevičius izsaka domu par pretestības organizēšanu pilsētā.
Pastiprinoties militārā apvērsuma draudiem, 1990. gada vasarā un rudenī tiek domāts par aizsardzības un pretestības organizēšanu. Novembra beigās notiek slepena LTF un LNNK pārstāvju sanāksme, kurā Latviešu strēlnieku apvienības biedrs, militārais eksperts Voldemārs Jaronis piedāvā veidot plašus aizsprostojumus ceļā no PSRS karaspēka dislokācijas vietām uz Rīgu ar mērķi to aizkavēt.

First Thoughts on the protection of strategic sites

Decisions of the Latvia People’s Front in May 1990

After the proclamation of the Declaration of Independence on May 4, 1990, on May 14 and 15, attempts were made by USSR military and civilian “Interfront” support groups to violently break into and occupy the Supreme Council building. Following this incident, the LPF City Council announces that in the event of  repeated attacks on the Parliament, the LPF reserves the right to ask its hundreds of thousands of supporters in Riga and the republic to defend the legally elected Supreme Council. The LPF warns that in case of violent actions by opponents of change LPF would induce regional Front divisions to formation of self-guard units.
At the threat of a military coup intensified the idea to set up a system of defense and resistance gains strength. During the meeting of the Latvia, Lithuania and Estonia defense commissions in the summer of 1990, Audrius Butkevichius, a deputy of the Supreme Council of Lithuania, expressed his opinion about organizing resistance in the city. At the threat of intensification of a military coup the formation of defense and resistance was considered in the summer and autumn of 1990. At the end of November representatives of LPF and LNIM met secretary and Voldemar Yaronis, a military expert and a member of the Latvian Riflemen’s Association proposed to create extensive blockages on the way of the USSR troops to Riga.