Aicinājums Vienoti Latvijai. Plāns rīcībai X stundai.

Fotogrāfija no apspriedes.  Aicinājuma “Vienoti Latvijai” pieņemšanas laikā LTF galvenajā mītnē Vecpilsētas ielā 13/15, uzstājās LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks. “Laiks”, 1990, 26. decembris, 1. lpp. Publicēta laikrakstā “Diena”’(12.12.1990., 1.lpp.)

Ivars Redisons. “Neatkarīgā Cīņa”, 1993, 14. septembris, 1. lpp.
Roberts Milbergs. “Latvijas Jaunatne”, 1993, 7. aprīlis, 11. lpp.
Uldis Augstkalns. “Neatkarīgā Cīņa”, 1992, 27. oktobris, 1. lpp.

• 

• 

Latvijas Tautas frontes valdes paziņojums visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem 1990. gada 11. decembrī. LNVM nodaļas Tautas frontes muzeja krājums.

---

Aicinājums Vienoti Latvijai

Pēc 1990. gada 17. novembra, kad LR Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un LR Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis atkārtoti noraida PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzaicinājumu parakstīt jaunu savienības līgumu, vēl vairāk pastiprinās militāra uzbrukuma draudi. Latvijas Tautas fronte turpina apspriest nevardarbīgas pretošanās plānus, tiek runāts par cilvēku pulcēšanos uz Vislatvijas manifestāciju, ceļu bloķēšanu uz Rīgu.
Latvijas sabiedrības saliedēšanai kalpoja LTF mītnē 8. decembrī parakstītais 27 Latvijas organizāciju aicinājums “Vienoti Latvijai”. Tam bija liela nozīme gan kā veiksmīgai kampaņai, kad tika savākts vairāk kā miljons parakstu pret Savienības līgumu, gan kā vienotai rīcībai janvāra barikāžu laikā.

Plāns rīcībai X stundai

11. decembrī LTF valde nāca klajā ar paziņojumu “Visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem”, vai tā dēvēto Plānu rīcībai “X stundā”. Aicinājumā norādīti uzdevumi, kas veicami līdz “X stundai”, lai nepieļautu PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanu, un kā rīkoties, ja valsts apvērsums, to ieviešot tiktu īstenots. Plāns kļuva par nevardarbīgas pretošanās pamatu 1991.gada janvārī un augustā, taču norādes uz stratēģiski svarīgu valsts objektu aizsardzību tajā nav, prioritāte – milzīgas Vislatvijas manifestācijas rīkošana Rīgā. Jau pirms Ziemassvētkiem LTF koordinācijas centri sāka gatavot grupas un transportu, lai pēc LTF valdes signāla tos nogādātu uz manifestāciju Rīgā. Rajonos tika gatavotas arī brīvprātīgo kārtības sargu vienības, kas vēlāk iesaistījās barikāžu aizsardzībā.
Plāna “X stundai” iekļaujamos priekšlikumus noslēdzošajā posmā apkopoja LTF valdes locekļi Ivars Redisons un Uldis Augstkalns, tā izstrādāšanas darba grupu vadīja LTF valdes loceklis Roberts Milbergs.

A call United for Latvia

After November 17, 1990, when Anatoly Gorbunov, Chairman of the Supreme Council of the Republic of Latvia and Ivars Godmanis, Chairman of the Council of Ministers repeatedly rejected the invitation of the President of the USSR Mikhail Gorbachev to sign a new Union Treaty, the threat of a military attack intensified. The Latvian People’s Front continued to discuss plans for non-violent resistance;
Issued by 27 Latvia organizations the call “United for Latvia” signed on 8 December at the LPF headquarters served to unite the society of Latvia. This was important both as a successful campaign to raise more than a million signatures against the Union Treaty and as a stimulus for joint action during the January barricades.

Action Plan for Zero Hour

On December 11 the Board of LPF issued a statement to “All Supporters of Latvia’s Independence” or the so-called “Action Plan for Zero Hour”. The call defined the action plans for “zero hour” to block the implementation of USSR presidential control and activities for possible coup d’état  in case the control were implemented. The plan became the basis for non-violent resistance in January and August 1991, but there is no reference of the protection of strategically important state enterprises, the priority was participants organizing a huge all-Latvia demonstration in Riga. Even before the Christmas, the LPF coordination centers started preparing groups and transport to deliver participants to the demonstration site in Riga following the signal of the LPF board. Volunteer law enforcement units were also trained in the districts, and they later were involved in the defence of barricades.
The proposals to be included in the “Zero hour” plan were summarized in the final stage by LPF Board members Ivars Redisons and Uldis Augstkalns, and its working group elaborating it was chaired by LPF Board member Roberts Milbergs.
The document ends with words that express its essence – … to live for the people, to be united for Latvia!